Organizējot izmitināšanu, ir svarīgi sniegt mitekļu nodrošinātājiem pietiekamu informāciju, lai viņi vajadzības gadījumā varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Piemēram, būtu jāpaziņo grūtniecības stadija, jo no tās var būt atkarīgs, kāds miteklis tiek piešķirts. Sniedzamās informācijas līmenim būtu jābūt pamatotam un samērīgam saskaņā ar valsts praksi.
Ievērojot valsts praksi, pirmsdzemdību aprūpes un maternitātes aprūpes dienestiem būtu jāatrodas samērīgā attālumā no piedāvātā mitekļa. Turklāt grūtniecības vēlīnās stadijās un/vai gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēja jau atrodas maternitātes aprūpes dienesta uzraudzībā, pēc iespējas būtu jāgādā, lai viņa varētu turpināt dzīvot tajā pašā apkaimē un saņemt maternitātes pakalpojumus un citus atbalsta pakalpojumus, ko viņa jau izmanto.
Saskaņā ar paraugpraksi grūtnieces ir jāizmitina ātri, lai izmitināšanas apkaimē varētu izveidot maternitātes aprūpes dienestus.
Ja pieteikuma iesniedzēju pavada pieaudzis radinieks (patvēruma meklētājs), kas viņai(-am) palīdz (atbalsta persona), dalībvalstīm pēc iespējas būtu jānodrošina, lai abas personas tiktu izmitinātas kopā (UND pārstrādātā redakcija, 18. panta 5. punkts).
Svarīga nozīme var būt tādiem apsvērumiem kā atrašanās netālu no medicīnas dienestiem un citiem atbalsta dienestiem.
Būtu jāizvērtē pieteikuma iesniedzēja īpašās vajadzības, lai nodrošinātu, ka miteklis ir pieejams.
Atkarībā no valsts prakses un pieteikuma iesniedzēja individuālajiem apstākļiem viņš(-a) būtu jāizmitina personām ar invaliditāti īpaši paredzētā vai piemērotā miteklī.
Pienācīgi būtu jāņem vērā nepilngadīgā dzimums un vecums.
Pieņemot lēmumu par izmitināšanas kārtību, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā bērna intereses (UND pārstrādātā redakcija, 22. apsvērums).